profesija
profesija -as, s.
Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats. Amats, arods.
PiemēriĀrsta profesija.
- Ārsta profesija.
- Skolotāja profesija.
- Vīrišķīga profesija.
- Profesijas gods.
- Apgūt profesiju.
- Iegūt profesiju.
- Mainīt profesiju.
- Viņam devuši padomu, lai liekot mājskolotāja eksāmenu. Sājos laikos cilvēks bez profesijas esot nulle...
- Pēc izglītības viņa ir filoloģe, pēc profesijas - žurnāliste.
- Izraudzītā profesija var darīt laimīgus tos, kuriem tā ir dzīves aicinājums, bet sabojā dzīvi tiem, kas to izvēlējušies, ļaudamies nejaušai ietekmei.
Stabili vārdu savienojumiBrīvā profesija.
- Brīvā profesija neakt. — Tāda profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
Avoti: 6-2. sējums