miers
miers -a, v.; parasti vsk.
1.Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
PiemēriDziļš miers.
- Dziļš miers.
- Vakara miers.
- Kāds miers un klusums te bija. Koki stāvēja nekustīgi - piesnigušiem, zemu noliektiem zariem.
- Kāds miers..! Upe, liekas, nemaz neplūst, it kā, ielīdusi zālēs, gulētu kā milzīga vēdzele.
- Visur - virs ūdens un lauku plašumā - valdīja miers, mēms, it kā gaidās sastindzis miers.
Stabili vārdu savienojumiMiera stāvoklis.
- Miera stāvoklis fiz. — Stāvoklis, kad (kā) ātrums ir nulle.
1.1.lok.: mierā. Komanda ieņemt pamatstāju. Pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
1.2.Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamas psihiskas ietekmes. Stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
PiemēriMājas miers.
- Mājas miers.
- Askolds nopūšas, no jauna juzdamies bezgala, līdz nāvei piekusis un noguris un ilgodamies pēc miera un vienatnes.
- Ja pārrodamies vēlu naktī, kad citi jau guļ, saudzēsim viņu mieru - neiedegsim gaismu, netrokšņosim.
- Asiņošanas apturēšanas paņēmieni ir dažādi.. Visos gadījumos galvenokārt jānodrošina miers cietušajai ķermeņa daļai..
1.3.Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
PiemēriLielākā daļa telpu puķu ziemā pārtrauc augšanu. Šinī augu miera periodā telpu puķes jālej visai mēreni..
- Lielākā daļa telpu puķu ziemā pārtrauc augšanu. Šinī augu miera periodā telpu puķes jālej visai mēreni..
2.Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.
PiemēriMiera centieni.
- Miera centieni.
- Miera politika.
- Miera līgums.
- Miera sarunas.
- Noslēgt mieru.
- Saglabāt mieru virs zemes.
- Dzīvot mierā un draudzībā.
- Izšķirt konfliktu miera ceļā.
- No frontes uzvarām Ozols pārgāja uz darba uzvarām pirmajā miera gadā.
- Padomju valsts, kas stāv miera sardzē un realizē ļeņinisko dažādas sociālās iekārtas valstu mierīgas līdzāspastāvēšanas principu, ir varens šķērslis imperiālistiskajai agresijai.
- Miers mums nav tikai viena no augstākajām tikumiskajām vērtībām un dziļi humāns sociālisma ideāls, bet arī obligāts priekšnoteikums sociālisma celtniecībai.. Sociālisms un miers nav šķirami.
Stabili vārdu savienojumiMiera balodis. Miera interesēs. Miera laiki.
- Miera balodis — Miera simbols - balta baloža attēls.
- Miera interesēs — Miera labā.
- Miera laiki sar. — Laikposms pirms vai pēc kāda kara vai starp diviem kariem.
2.1.Stāvoklis, kad (valstī, zemē) nav naidīgu šķiru, sociālu grupu savstarpējas cīņas.
PiemēriValstī valda miers.
- Valstī valda miers.
2.2.Saticība, draudzīgums.
PiemēriEdvarts: Par ko tu runā? - Ieva: Ak, par tiem pašiem vecajiem! Miera jau nu ar tiem vairs nebūs... māte sadzirdējusi par to vēstuli..
- Edvarts: Par ko tu runā? - Ieva: Ak, par tiem pašiem vecajiem! Miera jau nu ar tiem vairs nebūs... māte sadzirdējusi par to vēstuli..
- Pēc brīža atgriezās arī vecā krustmāte. «Es braukšu uz Rīgu pie Olgas. Tad tev mājās būs miers, Anna.»
- Edmila: Lai līgstam labāk mieru, māsiņas..
- Labāk paliec klusu, atkāpies, deri mieru: tu jau būsi tā kā tā zaudētājs!
Stabili vārdu savienojumiLīgt (arī derēt) mieru.
- Līgt (arī derēt) mieru — Savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
3.Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
PiemēriRāmās acis, kas jautājoši raudzījās aiz aceņu stikliem,.. pauda laipnību, mieru, dvēseles saskaņu, kurā nebija vietas nekādiem asumiem.
- Rāmās acis, kas jautājoši raudzījās aiz aceņu stikliem,.. pauda laipnību, mieru, dvēseles saskaņu, kurā nebija vietas nekādiem asumiem.
- Mani, protams, pārsteidza skaitļi, taču visvairāk miers, kas mājo priekšsēdētāja gaitā, rīcībā un runā.
- «Un arī spēcinājums, liekas, nav vairāk kā man,» viņa nesatricināmā mierā konstatēja.
- ..cietā un valdonīgā seja pauda fatālu mieru.
Stabili vārdu savienojumiFatāls (arī filozofisks) miers. Miera cilvēks.
- Fatāls (arī filozofisks) miers sar. — Nesatricināms miers, aukstasinība.
- Miera cilvēks sar. — Cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
3.1.Apmierinātība, rosmes apsīkums.
PiemēriPret sevi - visgrūtākā cīņa. Pazūd, kas mieram ļaujas.
- Pret sevi - visgrūtākā cīņa. Pazūd, kas mieram ļaujas.
- ..apkārtne Ar miega acīm, aizkritušām ausīm, No miera traukta, uzrāvās Un brīnumus un briesmas izdzirda..
4.Pilnīgs (kā) pārtraukums. Arī beigas.
PiemēriTātad miers šīm domām! Tās paklausīgi pierimst, novelkas malā.
- Tātad miers šīm domām! Tās paklausīgi pierimst, novelkas malā.
- «..darba mums pietiks.. Ja kāds tagad domā - ievēlējām jaunu priekšsēdētāju un miers, tad tas ir slikti.»
- «..ja Pēteris ko ņēmis, atdodiet, kam pieder, un dievs un miers.»
Stabili vārdu savienojumiMiers un dievs, arī dievs un miers.
- Miers un dievs, arī dievs un miers sar. — Saka, kad ir kas nokārtots, pabeigts.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)likties mierā. Aiziet dieva mierā. Būt ar mieru. Būt mierā.
- (Ne)likties mierā idioma — 1. (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.2. (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- Aiziet dieva mierānovec. — Nomirt.
- Būt ar mieru — Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- Būt mierā — 1. Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.2. Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
- Doties (arī iet, likties novec.) pie miera idioma — Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
- Gulēt (dieva) mierānovec. — Būt mirušam.
- Jaukt mieru (arī prātu, domas) idioma — Saviļņot, satraukt.
- Laist (kādu) mierā idioma — Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- Likt mierā (arī mieru) idioma — 1. Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.2. Neaizskart, neapvainot.3. Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.4. Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.5. Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).6. Parasti savienojumā «nelikt mieru»: izraisīt nemieru, pārdomas.
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) idioma — Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- Mest mieru idioma — Pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
- Miera osta idioma — Vieta, kur nekas netraucē.
- Miera vietapoēt. — Kapsēta.
- Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) idioma — Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- Palikt mierā — 1. Beigt runāt.2. Beigt darboties.
- Stāvēt mierā idioma — 1. Stāvēt nekustīgi.2. Nedarboties, nerunāt.
- Vienā (arī dieva) mierāsar. — Ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
Avoti: 5. sējums