Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
miermīlība
miermīlība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → miermīlīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka miermīlība.
2.Vispārināta īpašība → miermīlīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriValsts miermīlība.
Avoti: 5. sējums