miers
miers -a, v.; parasti vsk.
1.Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
PiemēriDziļš miers.
Stabili vārdu savienojumiMiera stāvoklis.
1.1.lok.: mierā. Komanda ieņemt pamatstāju. Pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
1.2.Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamas psihiskas ietekmes. Stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
PiemēriMājas miers.
1.3.Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
PiemēriLielākā daļa telpu puķu ziemā pārtrauc augšanu. Šinī augu miera periodā telpu puķes jālej visai mēreni..
2.Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.
PiemēriMiera centieni.
Stabili vārdu savienojumiMiera balodis. Miera interesēs. Miera laiki.
2.1.Stāvoklis, kad (valstī, zemē) nav naidīgu šķiru, sociālu grupu savstarpējas cīņas.
PiemēriValstī valda miers.
2.2.Saticība, draudzīgums.
PiemēriEdvarts: Par ko tu runā? - Ieva: Ak, par tiem pašiem vecajiem! Miera jau nu ar tiem vairs nebūs... māte sadzirdējusi par to vēstuli..
Stabili vārdu savienojumiLīgt (arī derēt) mieru.
3.Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
PiemēriRāmās acis, kas jautājoši raudzījās aiz aceņu stikliem,.. pauda laipnību, mieru, dvēseles saskaņu, kurā nebija vietas nekādiem asumiem.
Stabili vārdu savienojumiFatāls (arī filozofisks) miers. Miera cilvēks.
3.1.Apmierinātība, rosmes apsīkums.
PiemēriPret sevi - visgrūtākā cīņa. Pazūd, kas mieram ļaujas.
4.Pilnīgs (kā) pārtraukums. Arī beigas.
PiemēriTātad miers šīm domām! Tās paklausīgi pierimst, novelkas malā.
Stabili vārdu savienojumiMiers un dievs, arī dievs un miers.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)likties mierā. Aiziet dieva mierā. Būt ar mieru. Būt mierā.
Avoti: 5. sējums