miermīlīgs
miermīlīgs -ais; s. -a, -ā
miermīlīgi apst.
1.Saticīgs, draudzīgs, arī rāms (par cilvēku).
PiemēriPārāk jau [vīrs] lēns un miermīlīgs, īstais miegapūznis.
- Pārāk jau [vīrs] lēns un miermīlīgs, īstais miegapūznis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKoku šalku ieaijātas, Kārļa domas kļuva laiskas un miermīlīgas.
- Koku šalku ieaijātas, Kārļa domas kļuva laiskas un miermīlīgas.
- ..miermīlīgā samierināšanās ar notikušo viņam noteikti likās vairāk pa prātam nekā nozudušo dokumentu pēdu dzīšana.
1.2.Tāds, kas nav agresīvs (par dzīvniekiem).
PiemēriDidzis zināja, ka parasti miermīlīgā briežu māte var būt bīstama, kad vadā sev līdzi teļu.
- Didzis zināja, ka parasti miermīlīgā briežu māte var būt bīstama, kad vadā sev līdzi teļu.
2.Tāds, kas aizstāv mieru, cīnās par miera saglabāšanu.
PiemēriMiermīlīga valsts.
- Miermīlīga valsts.
- Līdz zobiem bruņotie pulki, bagāta laupījuma nojausmas satracināti, lauzās aizvien dziļāk iekšā miermīlīgajā zemē.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKopš Ļeņina parakstītā Dekrēta par mieru Padomju valsts konsekventi realizē miermīlīgu ārpolitiku.
- Kopš Ļeņina parakstītā Dekrēta par mieru Padomju valsts konsekventi realizē miermīlīgu ārpolitiku.
Avoti: 5. sējums