dibens
dibens -a, v.
1.Pamatne (priekšmetam).
PiemēriLaivas dibens.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)dzert (arī (iz)tukšot) līdz dibenam.
1.1.lok.: dibenā, apst. nozīmē Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
Piemēri..[iesālīto] gaļu pārcilā, tas ir, virsējos gabalus pārvieto trauka dibenā, bet apakšējos virsū.
1.2.Virsa (cepurei).
Piemēri..[Tenim] galvā pagara ziemas cepure ar plakanu dibenu, nagu un atliektām austiņām..
2.Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
PiemēriDūņains ezera dibens.
3.No ieejas tālākā daļa (telpai, ēkai). Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei).
PiemēriSkatuves dibens.
4.sar. Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
PiemēriDabūt pa dibenu.
4.1.Apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu.
PiemēriUzcēlies kājās un notīrījis bikšu dibenu, Teodors lēnām sekoja Margai.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)dabūt dibenā. (No)iet (retāk aiziet) dibenā. (No)laist dibenā. Laisties dibenā.
Avoti: 2. sējums