izlept
izlept -lepu, -lep, -lep, pag. -lepu; intrans.; parasti divd. formā: izlepis
1.Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
PiemēriMātes acis mirdz priekā, ka man tie [pīrāgi] tik labi garšo un ka es vēl lielajā, lepnajā Rīgā neesmu izlepis.
- Mātes acis mirdz priekā, ka man tie [pīrāgi] tik labi garšo un ka es vēl lielajā, lepnajā Rīgā neesmu izlepis.
- Pēc smaržām nojaušu, kur kartupeļus cep, Kur zupu atliekas no vakardienas silda, Jo dzīve novēro, lai strādnieks neizlep.
- Minka ir izlepis, pienu vien grib.
1.1.Kļūt izlutinātam. Kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
PiemēriIzlepis bērns.
- Izlepis bērns.
- Izlepusi publika.
- Esam jau izlepuši un metamies zemē tikai tur, kur brūkleņu uz visām pusēm kā nobērts.
- Ir gan tie tagadējie jaunie vīrieši izlepuši. Viņš dabū sievu, bet grib vēl naudu arī.
- Bet pircēji izlepa. Jo lētāk tiem atdeva, jo zemāk tie vērtēja reņģes.
Avoti: 3. sējums