Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zaudēt
zaudēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Palikt bez (kā), piemēram, īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
PiemēriZaudēt visu mantu.
  • Zaudēt visu mantu.
  • Zaudēt sazvejotās zivis.
  • Viņš zināja, ka Dzērvītes ir pēdējā dzimtas ligzda, kas to saistīja pie šīm vietām. Zaudējot Dzērvītes, jaunie putni izklīstu pasaulē... pazustu svešos ļaudīs. Nedrīkst zaudēt Dzērvītes...
  • Senāk par uguns nokaušanu sargu sodīja ar nāvi, jo ģintij, kas bija zaudējusi uguni, draudēja lēna un briesmīga nāve.
  • Svētdienas rītā Līze bija izmisusi. Zīmaļa nedeva piena, laikam tesmenis bija izkarsis, un nu būs jāzaudē piena lops.
1.1.Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt (to).
PiemēriZaudēt dzīvību.
  • Zaudēt dzīvību.
  • Zaudēt dzimteni.
  • Zaudēt brīvību.
  • Zaudēt darbu.
  • Zaudēt savu varu.
  • Zaudēt kāda mīlestību.
  • Zaudēt tiesības uz mantojumu.
  • Daugavas labajā krastā galvenā latgaļu pils bija Asote, kura savu nozīmi zaudēja pēc 1237. gada, kad vācieši sev uzcēla Krustpili.
  • Bērzu muiža bija zaudējusi savu nosaukumu. Muižas te vairs nebija. To dēvēja par Bērzu centru.
  • Viņu laulībā pamazām vien viss bija apgriezies otrādi un zaudējis jēgu.
  • pārn. Nenogrimt mazajos darbos Un ikdienā nezaudēt zvaigznes..
Stabili vārdu savienojumiZaudēt spēku.
  • Zaudēt spēku jur. — Kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
1.2.Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
PiemēriZaudēt abus vecākus.
  • Zaudēt abus vecākus.
  • Zaudēt kaujā daudzus vīrus.
  • Agrā bērnībā viņa bija zaudējusi ir māti, ir tēvu un uzaugusi Kraupēnu Jaunurijos pie radiniekiem Grašiem.
  • Zīmīgi, ka Andrs, zaudējis Lieni, aiziet uz stalli pie pelēča - sava vienīgā drauga, kas bijis liecinieks Lienes solījumam ne pie viena cita neiet..
2.trans. Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriZaudēt kāju.
  • Zaudēt kāju.
  • Zaudēt dzirdi.
  • Zaudēt veselību.
  • Zaudēt apetīti.
  • Zaudēt samaņu.
  • «Patlaban man ir tā, it kā es būtu zaudējusi roku, kas ļoti sāpēja. Tagad roka ir amputēta un sāpju gandrīz nav, taču nav arī pašas rokas.»
  • Maksis Kaugurs ir neredzīgais zēns no mūsu klases. Viņš zaudēja redzi pirms diviem gadiem, izdarot uz savu roku kādu mēģinājumu ar ķīmiskām vielām.
  • Pēkšņi Albertam kļūst slikti. Viņš aiziet līdz gultai un, spēkus zaudējis, atkrīt uz tās.
  • Dzintis bija aiz niknuma vai valodu zaudējis.
Stabili vārdu savienojumiZaudēt balsi. Zaudēt valodu.
  • Zaudēt balsi — Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
  • Zaudēt valodu — Pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
2.1.Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
PiemēriZaudēt asinis.
  • Zaudēt asinis.
  • Palielinātas slāpes rodas tad, ja organisms pastiprinātā veidā zaudē šķidrumu..
  • Meža cūkas zaudēja rudenī uzkrātos taukus un manāmi novājēja.
2.2.Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
PiemēriZaudēt drosmi.
  • Zaudēt drosmi.
  • Zaudēt pašapziņu.
  • Zaudēt savaldību.
  • Zaudēt ticību saviem spēkiem.
  • Zaudēt dzīvesprieku.
  • Zaudēt interesi.
  • Zaudēju pacietību un uzkliedzu, cik man bija spēka: «Klusumu!»
  • Plecīgs, glīts un labi noaudzis puisis, nebrīnītos, ja daudzas meitenes viņa dēļ zaudētu sirdsmieru.
  • Vēl gan Jēkabam nebija nekādu noteiktu izredžu uz darbu, bet viņi pārāk nezaudēja dūšu un nenokāra degunu. Gan jau būs labāk - dzīvē daudz kas var atgadīties.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu.
2.3.Kļūt tādam, kas ir (ko) aizmirsis, nav saglabājis (piemēram, zināšanas).
PiemēriVīri likās zaudējuši pēdējās zināšanu paliekas.
  • Vīri likās zaudējuši pēdējās zināšanu paliekas.
  • Neesmu pirmais, kas sūdzas, ka mūsu dienās cilvēki zaudējuši prasmi rakstīt vēstules.
2.4.Kļūt tādam, kas ir aizmirsis (sakāmo, domu u. tml.).
PiemēriAnitras klātbūtnē viņš tagad mulst un bieži zaudē sarunas pavedienu.
  • Anitras klātbūtnē viņš tagad mulst un bieži zaudē sarunas pavedienu.
2.5.Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
PiemēriZaudēt autoritāti.
  • Zaudēt autoritāti.
  • Zaudēt uzticību.
  • Zaudēt pievilcību.
  • Piezīmes un kritiku.. [pieklājīgs cilvēks] uzklausīs, nezaudējot cieņu un pašcieņu, un saprātīgi reaģēs uz to.
3.trans. Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
PiemēriMati zaudējuši spīdumu.
  • Mati zaudējuši spīdumu.
  • Piens zaudējis labo garšu.
  • Nauda zaudējusi savu vērtību.
  • Saule bija norietējusi, apstādījumi kanāla malā zaudēja savu spožumu un kļuva pelēcīgi.
  • Līze bija apsējusi vecu lakatu, kurš no lielas mazgāšanas galīgi krāsu zaudējis..
3.1.Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
PiemēriLidmašīna strauji zaudēja augstumu, ausīs sāka šalkt, un bija tāda jutoņa, it kā celtu ārā no sēdekļa.
  • Lidmašīna strauji zaudēja augstumu, ausīs sāka šalkt, un bija tāda jutoņa, it kā celtu ārā no sēdekļa.
  • Laiva [zēģelei saplīstot] uzreiz zaudēja gaitu, viļņi un straume to ātri svieda uz malu.
  • Kājas [dzērājam] bija zaudējušas parasto ritmu - dažreiz cēlās augstam un garam solim, dažreiz trina ielas akmeņus.
4.trans. Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
PiemēriZaudēt laiku.
  • Zaudēt laiku.
  • «Kāpēc jūs no palīgstrādnieka.. pārgājāt pie virpas? Vai jums bija zināms, ka ar šo pārmaiņu jūs mēnesī zaudējat ap trīsdesmit rubļu?»
  • Pie bāzēm un ceļā zaudējām divas diennaktis. Atpakaļbraucot gan mēģinājām pameklēt zivis, bet bez panākumiem.
4.1.Negūt (ko, piemēram, kā piepildījumu).
PiemēriZaudēt cerības.
  • Zaudēt cerības.
  • Kāds: Jūs esat satikusi citu cilvēku... esat ar viņu saderinājusies. Viņš jums sola atdot zaudēto dzīvi, un viņš to spēj.
4.2.intrans.
Piemēri«Blakus tiem, kam savvalsts [sava valsts] likās īstenots sapnis, bija tādi, kas jutās zaudējuši. Dažs krājis gultas maisā cara impērijas un vācu ķeizaristes papīrnaudu, kam vairs nebija vērtības.»
  • «Blakus tiem, kam savvalsts [sava valsts] likās īstenots sapnis, bija tādi, kas jutās zaudējuši. Dažs krājis gultas maisā cara impērijas un vācu ķeizaristes papīrnaudu, kam vairs nebija vērtības.»
5.intrans. Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā).
PiemēriZaudēt karā.
  • Zaudēt karā.
  • Zaudēt tiesā.
  • Sportā daži uzvar un daži zaudē, un pats svarīgākais ir gan triumfu, gan neveiksmi uzņemt ar vienādu vīrišķību.
  • Regulāri iznāca braukāt uz mačiem. Spēlējām kaut kā bez iedvesmas un parasti zaudējām.
  • ..rīdzinieki nespēja trāpīgi izpildīt soda metienu un zaudēja ar 4:5.
5.1.trans.
PiemēriZaudēt derības.
  • Zaudēt derības.
  • Zaudēt karu.
  • Zaudēt kauju.
  • «Jums skolā jābūt stingrai un noteiktai, citādi nevarēsit valdīt Valmieras puikas... Daudzas skolotājas ar viņiem ir izcīnījušās un cīņu zaudējušas.»
Stabili vārdu savienojumi(Pa)zaudēt galvu. (Pa)zaudēt prātu (arī saprātu).
  • (Pa)zaudēt galvu idioma — 1. (Aiz)iet bojā, krist kaujā.2. Apjukt.3. Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
  • (Pa)zaudēt prātu (arī saprātu) idioma — Zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
  • Zaudēt cilvēka seju idioma — Kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
  • Zaudēt līdzsvaru idioma — Zaudēt ķermeņa, arī fizikālas sistēmas stāvokli. Zaudēt mierīgu, nesatrauktu psihisko stāvokli.
  • Zaudēt spēli idioma — Neiegūt, nepanākt.
  • Zaudēt vārtus — fizk. Pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
Avoti: 8. sējums