zaroties
zaroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
2.Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
PiemēriIr iespējams, ka senos laikos Daugava ap Staburadzes klinti zarojusies divās daļās: viens zars tecējis pa tagadējo gultni, bet otrs pa skaidri saredzamo sengultni uz Seces pusi..
2.1.pārn. Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
PiemēriViņš cēlies no Ziemeļvidzemē pazīstamas latviešu dzimtas, kas zarojoties un radojoties 19. gadsimtā devusi arī.. Ruģēnus, Asarus, Endzelīnus, Vītolus..
Avoti: 8. sējums