zarot
zarot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Veidot zarus – par augiem (parasti kokiem, krūmiem), to daļām.
PiemēriVareni zaro ozols.
- Vareni zaro ozols.
- Mežonīgi aug maijrozītes. Diženi zaro bumbieres.
- pārn. Vējš dārzu kupenās vēl rok, Un rūtīs leduspuķes zaro..
1.1.Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
PiemēriUn šinī bezgalīgā klusumā kviešu un rudzu lauki.. bij pilni neredzamas dzīvības un zaroja, un lapoja, un stiepās pret debesīm..
- Un šinī bezgalīgā klusumā kviešu un rudzu lauki.. bij pilni neredzamas dzīvības un zaroja, un lapoja, un stiepās pret debesīm..
2.Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
PiemēriPamazām aizvien retāki zaroja skudru ceļi, līdz beidzot tie pavisam izbeidzās.
- Pamazām aizvien retāki zaroja skudru ceļi, līdz beidzot tie pavisam izbeidzās.
2.1.pārn. Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
PiemēriVārds pats aug un zaro. Vārds ir koks, ko tautas saknes baro.
- Vārds pats aug un zaro. Vārds ir koks, ko tautas saknes baro.
Avoti: 8. sējums