Paplašinātā meklēšana
Meklējam zaudēt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (19):
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu
- (Pa)zaudēt galvu
- (Pa)zaudēt galvu
- (Pa)zaudēt prātu
- (Pa)zaudēt prātu (arī saprātu)
- (Pa)zaudēt saprātu (arī prātu)
- (Pa)zaudēt valodu
- Aiz (arī no) dusmām zaudēt valodu
- Zaudēt balsi
- Zaudēt cilvēka seju
- Zaudēt cilvēka seju
- Zaudēt līdzsvaru
- Zaudēt spēku
- Zaudēt spēli
- Zaudēt spēli
- Zaudēt valodu
- Zaudēt vārtus
- Zaudēt vārtus
Atrasts skaidrojumos (235):
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku, (ne)ļauties izmisumam.
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
- (Ne)nolaist dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
- (No)kristies svarā (pa)zaudēt daļu no savas masas.
- (Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- (Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi). Iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas). Atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
- kompensācija Atlīdzība, atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto). Naudas summa, ko izmaksā par atlīdzību.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
- norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
- trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- piesmakt Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus.
- apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības). Nodzert.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
- nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
- sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
- nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
- iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- iesmakt Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
- noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem). Novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
- paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
- Uzsprāgt gaisā Kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
- izkalst Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
- nokalst Kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu).
- izļukt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu. Izļuīkt.
- izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu. Izļukt.
- paspēlēt Kļūt par zaudētāju (parasti sacensībās).
- kalst Kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
- izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
- atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
- Nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla Kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
- atdzist Kļūt vienaldzīgam (pret ko). Pazaudēt sajūsmu, dedzīgumu. Atsalt.
- sadilt Kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus.
- sastingt Ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- nomalt Mājot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
- apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
- paplūst Mazliet, daļēji pazaudēt kontūras.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
- pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
- atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
- Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- Palikt tukšā (arī bešā) Nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- Beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- Beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
- saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
- noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām). Pazaudēt nozīmīgumu.
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to). Pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
- turēties Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
- aizdžinkstēt No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
- noglabāt No likt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot). Pazaudēt ceļu.
- apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Noreibt.
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Apreibt.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
- atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost. _imperf._ Dalīties nost.
- atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus. Palikt savrup.
- sašļukt Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām).
- izvārgt Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos).
- atradības Nozaudētas mantas, naudas atrašana.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- izkurtēt Pagrimt (morāli). Pazaudēt morālo vērtību.
- atmirt Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam. Pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
- iežūt Pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem).
- plēnēt Pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu).
- zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
- izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu).
- pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bola, tiek zaudēts.
- pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
- pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
- pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
- pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
- nodzīvot Parasti savienojumā ar «savu laiku», «mūžu»: novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam.
- regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības. Pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām. Arī pasliktināties.
- apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
- novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
- deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
- saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.).
- pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3). Kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
- paspēlēt Pazaudēt (naudu, īpašumu u. tml., parasti azartspēlē).
- pagrūst Pazaudēt (parasti galda spēlēs, sporta spēlēs).
- nozaudēt Pazaudēt (priekšmetu).
- apdzist Pazaudēt aktivitāti, intensitāti (par jūtām, domām u. tml.).
- Nokristies svarā Pazaudēt daļu no savas masas.
- paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
- atvēst Pazaudēt dedzīgumu, sajūsmu u. tml.
- apdzist Pazaudēt dzīvu, spraigu, priecīgu izteiksmi (par seju, acīm).
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
- nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
- nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
- nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
- izplūst Pazaudēt ķoncentrētību, satura vai formas skaidrību (parasti par mākslas darbu, tā kompozīciju).
- nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
- Izlaist no acīm Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- Izlaist no acīm (retāk no redzes loka) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- Izlaist no redzes loka (biežāk no acīm) Pazaudēt no redzes loka. Pietiekami neuzmanīt.
- pagrimt Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
- izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
- sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
- noģībt Pazaudēt samaņu.
- Noskriet no prāta Pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
- Noskriet no prāta Pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
- izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
- apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
- apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa).
- apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (piemēram, no indīgām vielām).
- apgurt Pazaudēt sparu, enerģiju.
- Pazaudēt prātu (arī saprātu) Pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
- Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Izkūkot (arī izdzīvot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Izdzīvot (arī izkūkot) jēgu (biežāk prātu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- nobalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- nobalot Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem).
- apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
- izgaisināt Pazaudēt, nozaudēt.
- nospēlēt Pazaudēt, parasti azartspēlē (visu naudu, īpašumu vai noteiktu tā daļu).
- sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
- sadugt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu. Arī sadrūmt.
- sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
- izmest Pazaudēt.
- izsēt Pazaudēt.
- izsviest Pazaudēt.
- kontribūcija Pēc kara - summa, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētājai valstij.
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
- Visās līnijās, arī uz visas līnijas Pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
- Visās līnijās, arī uz visas līnijas Pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
- salūzt Pilnīgi pazaudēt garīgos vai fiziskos spēkus.
- neitralizēties Pilnīgi vai daļēji zaudēt savu spēku, iedarbību.
- lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos spēkus.
- lūzt Pilnīgi zaudēt garīgos spēkus.
- Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- noplukt Plūkot pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- applukt Plūkot zaudēt krāsu.
- izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu).
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (1). Tas, ko zaudē, piemēram, īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (2).
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (3).
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (4).
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (5).
- ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- nodalīties Sadaloties zaudēt saistību (ar ko). Atdalīties (1).
- saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
- Bija un izbija, arī bijis un izbijis Saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
- Bija un izbija, arī bijis un izbijis Saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
- Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- Visam beigas Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
- Visam gals Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja nav iespējas ko turpināt, panākt, ka kas turpinās.
- sagumt Salīkt, saliekties. Arī pazaudēt staltu, stingru stāju.
- sadugt Salīkt, saliekties. Arī pazaudēt staltu, stingru stāju. Sagumt (1).
- stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
- palikt Savienojumā «palikt bez»: tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
- zudība Savienojumos «iet zudībā», «aiziet zudībā»: tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- Siltuma bilance Siltuma procesos derīgi izlietotā un zaudētā siltuma salīdzinājums.
- atspēlēt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
- krupjē Spēļu namos - bankas turētājs, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē pazaudēto naudu.
- sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
- beigas Stāvoklis, kad (kas, parasti cerības, izredzes) ir zaudēts, gājis bojā.
- invaliditāte Stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudētas darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
- izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai.
- atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
- atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
- izplūst Šķietami pazaudēt apveidu, kontūras (piemēram, miglā).
- sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
- neatgūstams Tāds, kas ir pilnīgi zaudēts, tāds, ko nav iespējams atgūt.
- nesaimniecisks Tāds, kurā tiek zaudēts, izšķērdēts (kas, piemēram, materiālās vērtības, naudas līdzekļi) - parasti par darbību ražošanā, transportā.
- maksa Tas, kas tiek dots vai ņemts kā atlīdzība (par ko). Tas, kas tiek dots vai ņemts zaudētā vietā.
- nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības.
- atrasties Tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- pazust Tikt pārvietotam, pārvietoties tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts, nebūt nekur atrodamam (par priekšmetu). Tikt pazaudētam.
- pazust Tikt pazaudētam (par ceļu, pēdām u. tml.).
- nojukt Tikt pazaudētam, arī izzust kādos apstākļos (par pēdām).
- Iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
- (Aiz)iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
- apreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
- noreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
- pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
- apžilbt Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku.
- Galvu augšā! Uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
- Galvu augšā! Uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
- Vārti krīt Vārti tiek zaudēti (sporta spēlē).
- Vārti krīt Vārti tiek zaudēti (sporta spēlē).
- noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu. Arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve.
- izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas. Demoralizēties (2).
- nožūt Žūstot pazaudēt daļu no savas masas.
zaudēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV