atmirt
atmirt parasti 3. pers., -mirst, pag. -mira; intrans.
1.Zaudēt funkcionēšanas spēju (par audiem, šūnām).
PiemēriTā sirds muskuļa daļa, kuru ar asinīm apgādā attiecīgā vainagartērija.., tiek paralizēta un atmirst, ja asins piegāde izbeidzas.
- Tā sirds muskuļa daļa, kuru ar asinīm apgādā attiecīgā vainagartērija.., tiek paralizēta un atmirst, ja asins piegāde izbeidzas.
- Nākošajā nedēļā Vītolam [ievainotajam] atļāva staigāt. Pirmajā dienā viņš varēja paspert tikai pāris soļu. Muskuli likās atmiruši.
- ..tie [leikocīti] aprij un pārstrādā atmirušās šūnas..
1.1.Zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
PiemēriZem ledus trūd atmirušie ūdens augi..
- Zem ledus trūd atmirušie ūdens augi..
- Otrreiz.. [puķes] zied no septembra līdz decembrim. Pēc tam lapas pamazām nobrūnē un atmirst.
2.Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriJaunais dzimst un veidojas, bet arī vecais negrib atzīt savu mūžu izdzīvotu... Lūk, tas pats Dūduma Gusts, atmirstošās pasaules simbols.
- Jaunais dzimst un veidojas, bet arī vecais negrib atzīt savu mūžu izdzīvotu... Lūk, tas pats Dūduma Gusts, atmirstošās pasaules simbols.
- Šekspīra optimisms, viņa ticība jaunā un gaišā uzvarai pār veco, atmirstošo, aizejošo izpaužas visos viņa darbos.
Avoti: 1. sējums