piesmakt1
piesmakt -smoku, -smoc, -smok, pag. -smaku; intrans.
1.Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
PiemēriDzejolis ir krietni garš, un lasītājas balss zaudē vēso skaidrību, piesmok.
- Dzejolis ir krietni garš, un lasītājas balss zaudē vēso skaidrību, piesmok.
- ..Viktorijas balss kā vienmēr skan piesmakuši, drusku nespodri, it kā caur stiklu vai sienu..
- Un vecāmāte dzied - piesmakušā, bet vēl arvien labskanīgā balsī..
- ..vecā Mare skaļi nogrudzināja piesmakušu smiekliņu..
1.1.Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
PiemēriDāvim kakls bija piesmacis, viņš vairs nespēja kaimiņus pārkliegt..
- Dāvim kakls bija piesmacis, viņš vairs nespēja kaimiņus pārkliegt..
1.2.Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
PiemēriTev bailes piesmakt, Tev bailes sirgt..
- Tev bailes piesmakt, Tev bailes sirgt..
2.parasti divd. formā: piesmacis Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma. Kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu, avotu).
PiemēriTieši no turienes arī nāca piesmakušie elpas svilpieni, gurdās nopūtas un čerkstošie krekšķi.
- Tieši no turienes arī nāca piesmakušie elpas svilpieni, gurdās nopūtas un čerkstošie krekšķi.
- Riekstrozim patīk sēdēt augstas egles galotnē, no kuras tā piesmakušie brēcieni tālu dzirdami..
- ..sienas pulkstenis.. piesmacis nošķinda divpadsmit reizes.
Avoti: 6-2. sējums