Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piesmakt1
piesmakt -smoku, -smoc, -smok, pag. -smaku; intrans.
1.Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
PiemēriDzejolis ir krietni garš, un lasītājas balss zaudē vēso skaidrību, piesmok.
  • Dzejolis ir krietni garš, un lasītājas balss zaudē vēso skaidrību, piesmok.
  • ..Viktorijas balss kā vienmēr skan piesmakuši, drusku nespodri, it kā caur stiklu vai sienu..
  • Un vecāmāte dzied - piesmakušā, bet vēl arvien labskanīgā balsī..
  • ..vecā Mare skaļi nogrudzināja piesmakušu smiekliņu..
1.1.Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
PiemēriDāvim kakls bija piesmacis, viņš vairs nespēja kaimiņus pārkliegt..
  • Dāvim kakls bija piesmacis, viņš vairs nespēja kaimiņus pārkliegt..
1.2.Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
PiemēriTev bailes piesmakt, Tev bailes sirgt..
  • Tev bailes piesmakt, Tev bailes sirgt..
2.parasti divd. formā: piesmacis Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma. Kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu, avotu).
PiemēriTieši no turienes arī nāca piesmakušie elpas svilpieni, gurdās nopūtas un čerkstošie krekšķi.
  • Tieši no turienes arī nāca piesmakušie elpas svilpieni, gurdās nopūtas un čerkstošie krekšķi.
  • Riekstrozim patīk sēdēt augstas egles galotnē, no kuras tā piesmakušie brēcieni tālu dzirdami..
  • ..sienas pulkstenis.. piesmacis nošķinda divpadsmit reizes.
Avoti: 6-2. sējums