smakt
smakt smoku, smoc, smok, pag. smaku; intrans.
1.Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt2.
PiemēriSmakt dūmos.
- Smakt dūmos.
- Kā slīcējs viņš rauj elpu plaušās un tomēr smok.
- No palodzes viņa noņēma skābekļa spilvenu ar garo pievadu, ko smokot tur pie mutes, un tā vietā nolika krūzi ar pīpenēm..
- ..zivs, kas, zem ledus vāka smakusi, tiecas uz āliņģi pēc dzīvinošas gaisa strāvas.
- pārn. Lauks augšā no miega Atmostas, Un, plaši atvēris vagu acis, Viņš brīnās, cik ilgi zem sniega smacis..
1.1.pārn. Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
PiemēriCilvēki.. smok pārpildītos elektrovilcienos, lai kaut pāris stundu ievilktu plaušās.. jūras vēju.
- Cilvēki.. smok pārpildītos elektrovilcienos, lai kaut pāris stundu ievilktu plaušās.. jūras vēju.
- Kareivis: Bez elpas smokam šaurās, tumšās telpās..
1.2.pārn. Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
PiemēriPie cietuma vārtiem stāvēja gara rinda cilvēku. ..Tur bija sirmas mātes, kuru dēli un meitas smaka aiz šiem pelēkajiem ķieģeļu mūriem.
- Pie cietuma vārtiem stāvēja gara rinda cilvēku. ..Tur bija sirmas mātes, kuru dēli un meitas smaka aiz šiem pelēkajiem ķieģeļu mūriem.
- «Es tur [pilsētā], draudziņ, vairs nevarētu dzīvot. Es smoku tai troksnī un mašīnu mudžeklī, un cilvēku blīvā.»
- Arī viņa [lugas varone] ir romantisks tēls, kas smok sava laika šaurībā un zemiskumā.
2.parasti 3. pers. Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi). Iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
PiemēriAlsteram dreb rokas un balss smok.
- Alsteram dreb rokas un balss smok.
Avoti: 7-2. sējums