smaka
smaka -as, s.
Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu. Attiecīgā ožas sajūta.
PiemēriKodīga smaka.
- Kodīga smaka.
- Pelējuma smaka.
- Sēra smaka.
- Sviedru smaka.
- Salda smaka.
- Skāba smaka.
- Sajust dūmu smaku.
- Izvēdināt piedeguma smaku.
- Pretīga gruzduma smaka tā piesātinājusi visu apkārtni, ka grūti bija elpot.
- Pamazām dūmi aizvējo,.. tikai visu apkārtni pilda gruzdošu sodrēju asā smaka.
- Elna.. nolēmusi aiziet līdz upei, paskatīties liepziedus, Rīgā tos, protams, varot dabūt aptiekā, bet tad jau tējai arī esot tāda kā aptiekas zāļu smaka.
Stabili vārdu savienojumiLai tavas smakas te nebūtu! Nav ne smakas.
- Lai tavas smakas te nebūtu! vienk. — Saka, raidot kādu projām.
- Nav ne smakas sar. — Saka par to, kā nav. Saka par to, kas ir pilnīgi izzudis, aizgājis bojā, ticis iznīcināts.
- Nepaliek ne smakas sar. — Saka par to, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
Avoti: 7-2. sējums