smakt
smakt smoku, smoc, smok, pag. smaku; intrans.
1.Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt2.
PiemēriSmakt dūmos.
1.1.pārn. Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
PiemēriCilvēki.. smok pārpildītos elektrovilcienos, lai kaut pāris stundu ievilktu plaušās.. jūras vēju.
1.2.pārn. Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
PiemēriPie cietuma vārtiem stāvēja gara rinda cilvēku. ..Tur bija sirmas mātes, kuru dēli un meitas smaka aiz šiem pelēkajiem ķieģeļu mūriem.
2.parasti 3. pers. Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi). Iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
PiemēriAlsteram dreb rokas un balss smok.
Avoti: 7-2. sējums