slāpt
slāpt slāpstu, slāpsti, slāpst, pag. slāpu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kam ir slāpes.
PiemēriViņi dzēra lieliem, skaļiem guldzieniem... «Karsts gan, bet slāpst ne no karstuma vien. Putra brokastīs bez jēgas bija sasālīta.»
2.Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt1.
PiemēriSakarā ar gļotādas tūsku.. un kakla audu uztūkumu bērns sāk slāpt: viņš vairs neguļ, bet mētājas pa gultiņu..
3.Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko). Alkt.
PiemēriVēsture vairs Plaudi neaizrāva.. Viņa gars slāpa pēc zināšanām, kuras arī tagadējā dzīvē būtu pārbaudāmas..
4.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
PiemēriTelpā slāpst skaņas.
5.parasti 3. pers. Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) — par iekšdedzes motoriem.
PiemēriAutomobiļa motors sāk slāpt.
Stabili vārdu savienojumiSlāpst asiņu.
Avoti: 7-1. sējums