Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slapjums
slapjums -a, v.
1.parasti vsk. Šķidruma kopums (kādā vidē, arī vietā). Arī mitrums1.
PiemēriMalkas slapjums.
2.Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
PiemēriSlapjā.. vasara parādīja, ka drenētajos lauku masīvos veidojas lieli slapjumi.
Avoti: 7-1. sējums