Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
smalce
smalce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
PiemēriPriežu smalce.
  • Priežu smalce.
  • Tad mazajam alnēnam apnika ilgā klusēšana. Viņš pagrieza muguru un ierikšoja eglīšu smalcē.
  • Zenta izgāja mežmalā, ielīda bērzu smalcē un pakāpās uz celma.
  • Sniegs gurkst zem kājām. No kārklu smalces iztraucēts uzspurdz liels dadzīšu bars.
2.Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
PiemēriSkaidu smalce.
  • Skaidu smalce.
  • ..kad mātei bij grūti uzkurt uguni ar rupjām pagalēm, tad drīz ugunskurā radās kaudzīte sīki satēstas malkas smalces.
  • Rasa brauca. ..vēl pārsimt metru, un zem riepām nočaukstēja lapas un vēja notraukta zaru smalce.
Avoti: 7-2. sējums