smakrs
smakrs -a, v.; apv.
Zods.
PiemēriRegīna sēdēja istabas kaktā savā gultā, salikusi elkoņus uz ceļiem un smakru atbalstījusi plaukstās.
- Regīna sēdēja istabas kaktā savā gultā, salikusi elkoņus uz ceļiem un smakru atbalstījusi plaukstās.
- Galva viņai bija noliekta, tā ka starp smakru un krūtīm kā saspiests spilvens gulēja dubultzods.
- Viss viņā tagad ir neveikls, vīrišķīgs. Pat uzrautais smakrs un īsi apgrieztie mati.
Avoti: 7-2. sējums