Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
smailums
smailums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → smails, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAr zaru tievumu un to galu smailumu ecēšu darba dziļums palielinās.
  • Ar zaru tievumu un to galu smailumu ecēšu darba dziļums palielinās.
  • Viņu [karavīru] durkļu asais smailums Dara visu telpu aklu.
  • Milzīgi apaļā, no blondajiem matiem veidotā frizūra pasvītroja zoda smailumu sejas trijstūrī.
Avoti: 7-2. sējums