smails
smails -ais; s. -a, -ā
smaili apst.
1.Tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.).
PiemēriSmails īlens.
- Smails īlens.
- Smaila adata.
- Smaila egles galotne.
- Smails jumts.
- Smaili nodrāzt koka galu.
- Klaudzinādama smailos papēžus, atgriezās Ieviņa.
- Kad pakalnē ieraudzījām Cesvaines skolas smailo torni, apstājāmies un paputinājām zirgu.
- Gaist miglā kalnu šķautnes smailās..
Stabili vārdu savienojumiSmails zīmulis.
- Smails zīmulis — Zīmulis ar nosmailinātu grafītu.
1.1.Par ķermeņa daļu.
PiemēriLīdzās stāvēja sakritusies sieviņa.. puskažociņā. ..nespodrajā laternu gaismā pazibēja iekritušās acis un smailais deguns.
- Līdzās stāvēja sakritusies sieviņa.. puskažociņā. ..nespodrajā laternu gaismā pazibēja iekritušās acis un smailais deguns.
- Jānelis saraujas un spītīgi iespiež smailo zodu krūtīs. No apvainojuma asaras sariešas acīs.
- Smailais rādītāja pirksts, šķiet, runāja: «Vai es neteicu? Brauciens, kas nekārtīgi sākas, tikai nekārtīgi var beigties.»
Avoti: 7-2. sējums