pametums
pametums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → pamest3. Kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
PiemēriBlakus sēdvietai zemē noslīdējusi atplēsta aploksne. Adrese ar patīkamu vārdu un uzvārdu.. Tas nav tīšs pametums, noteikti nejaušība..
- Blakus sēdvietai zemē noslīdējusi atplēsta aploksne. Adrese ar patīkamu vārdu un uzvārdu.. Tas nav tīšs pametums, noteikti nejaušība..
- «Šitādas [virves] ir svešpuses laiviniekiem.» Miklāss loka ritulī uzbrucēju pametumu.
- Bija tam [zēnam] pasaku grāmatiņa, nelaiķes vecmātes pametums.
2.Zaudējums.
PiemēriJa kādā lietā.. bij jācieš [naudas] pametums, tad Andrejs tādēļ lēti nevarēja nomierināties.
- Ja kādā lietā.. bij jācieš [naudas] pametums, tad Andrejs tādēļ lēti nevarēja nomierināties.
- Neviens nekad nav uzvarējis, kas pašā karstumā domājis pametumu un atkāpšanos.
Avoti: 6-1. sējums