sagumt
sagumt -gumstu, -gumsti, -gumst, pag. -gurnu; intrans.
1.Salīkt, saliekties. Arī pazaudēt staltu, stingru stāju.
Piemēri..gājējs apstājās, dziļi ievilka elpu un saguma, it kā vēlēdamies kļūt mazāks..
1.1.Noslīgt. Arī saļimt.
PiemēriViņš saguma uz krēsla, galva nosilda [noslīdēja] uz ceļiem, un viss augums sāka raustīties nesavaldīgās raudās.
1.2.Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
PiemēriHelēna saguma... Kā viss ir sarežģījies...
Stabili vārdu savienojumiSagumt (arī sadugt) sevī.
1.3.pārn. Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
Piemēri..mājas likās nelielas, pelēkas un sagumušas.
Avoti: 7-1. sējums