Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sagumdīt
sagumdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; novec.
Pamudināt (ko darīt). Arī sakūdīt.
Piemēri«Nu, tāds blēdis uz visu gatavs. Šepat būvē sagumdīja mūrniekus uz streiku,» apgalvo Apars.
  • «Nu, tāds blēdis uz visu gatavs. Šepat būvē sagumdīja mūrniekus uz streiku,» apgalvo Apars.
  • Čūska sagumda burvju vecāko, lai uzsāk ar sauli karu.
Avoti: 7-1. sējums