sagumt
sagumt -gumstu, -gumsti, -gumst, pag. -gurnu; intrans.
1.Salīkt, saliekties. Arī pazaudēt staltu, stingru stāju.
Piemēri..gājējs apstājās, dziļi ievilka elpu un saguma, it kā vēlēdamies kļūt mazāks..
- ..gājējs apstājās, dziļi ievilka elpu un saguma, it kā vēlēdamies kļūt mazāks..
- ..viņš apsēžas, pleci sagumst uz priekšu, it kā viņu spiestu liels smagums.
- ..nereti redzami sagumuši, salīkuši jaunieši, kas nezin, kur kājas un rokas likt.
- pārn. Zem balta smaguma stāv sagumuši egle un meža aizvējā pēc vēja sauc.
- pārn. Aiz Lorupes gravas Gaujas straume arvien biežāk izlejas plaša un mierīga, augstie krasti atkāpjas, sagumst..
1.1.Noslīgt. Arī saļimt.
PiemēriViņš saguma uz krēsla, galva nosilda [noslīdēja] uz ceļiem, un viss augums sāka raustīties nesavaldīgās raudās.
- Viņš saguma uz krēsla, galva nosilda [noslīdēja] uz ceļiem, un viss augums sāka raustīties nesavaldīgās raudās.
- Pavisam tuvu atskanēja apdullinošs mīnas sprādziens. Grundulis ievaidējās un smagi saguma.
1.2.Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
PiemēriHelēna saguma... Kā viss ir sarežģījies...
- Helēna saguma... Kā viss ir sarežģījies...
- «.. vai tiešām tu nevari saņemties? Kaut vismaz būtu spītībā iededzies? Bet tāds, kāds tu esi - ne šis, ne tas!» viņa neatrada vārdus, kā nosaukt sagumušo puisi, kura miermīlība jau līdzinājās gļēvumam.
- ..viņu pirmoreiz šinī karā pārņēma patiesi apzinātas.. bailes... aizvērtām acīm, bezspēcīgi un bez pretestības viņš saguma sevī.
Stabili vārdu savienojumiSagumt (arī sadugt) sevī.
- Sagumt (arī sadugt) sevī — Kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
1.3.pārn. Sašķiebties, kļūt zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
Piemēri..mājas likās nelielas, pelēkas un sagumušas.
- ..mājas likās nelielas, pelēkas un sagumušas.
- Aiz tukšajām ābelēm rēgojas veca un sagumuši māja..
2.Sablīvēties.
Piemēri..mālaini mākoņi saguma austrumos un nelaida sauli cauri..
- ..mālaini mākoņi saguma austrumos un nelaida sauli cauri..
Avoti: 7-1. sējums