sagult
sagult -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu, arī -gulu; intrans.
1.Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem. Sagulties (1).
Piemēri..krita uzbrucēju komandieris - virsleitnants un vairāki kareivji; pārējie sagula sniegā.
1.1.Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
PiemēriUz.. rakstāmgalda.. sagulušas kaligrāfiski aprakstītas papīra lapas..
1.2.pārn. Tikt apglabātam (par vairākiem, daudziem).
PiemēriPaaudzes nāk un aizmieg, saguldamas siltajā mālā.
2.parasti 3. pers. Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagulties (2).
PiemēriGar žogmali sagulst sniegs.
2.1.pārn. Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
PiemēriKādā pēcpusdienā, kad ielās sagula palsas ēnas, klusām aizslēdzu dzīvokli un izgāju no mājas.
2.2.pārn. Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par pishisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriSvelošas skumjas bij sagulušas Robertam krūtīs.
3.parasti 3. pers. Nolīkt, pieplūkt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām). Sagulties (3).
Piemēri..pavērojam, kā kombainieri vāc sagulušo labību.
4.parasti 3. pers. Sagulēties2.
PiemēriSalmi pūnē cieši saguluši, pa cauro jumtu satecējuši slapji - grūti izplēst.
5.parasti 3. pers.; pareti Tikt ieguldītam, (kādā pasākumā), izmantotam (kādā nolūkā) — parasti par ievērojamiem līdzekļiem, pūliņiem.
Piemēri«Tie pāra simts rubļu mani nespiedīs kārt ubaga tarbu savā kaklā. Lai viņi aiziet, kur tik daudz citu simtu sagulušu.»
Avoti: 7-1. sējums