sagulties
sagulties -gulstos, -gulsties, -gulstas, arī -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gūlos, arī -gulos; refl.
1.Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem. Sagult (1).
PiemēriSagulties cieši citam pie cita.
1.1.Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
PiemēriNevienādās kaudzēs fotogrāfijas sagūlušās cita pār citu.
2.parasti 3. pers. Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sagult (2).
PiemēriCeļš.. klāts ar dziļu putekļu slāni, kas sagūlies te it kā tīši un gaidīt gaida, lai to kāds uztramda gaisā.
2.1.pārn. Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
PiemēriPār pļavu sagulstas migla.
2.2.pārn. Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriViņš vēl ne tuvu nav atbrīvojies no visa tā rūgtuma, kas sagūlies dvēselē.
3.parasti 3. pers. Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām). Sagult (3).
PiemēriKartupeļu laksti vietām sagulušies.
4.parasti 3. pers. Sagulēties2.
Piemēri..ziemas atkušņos un salā sniegs sagūlies ciets un blīvs, gandrīz vajag laužņa, lai to izkustinātu.
Avoti: 7-1. sējums