Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saģērbt
saģērbt -ģērbju, -ģērb, -ģērbj, pag. -ģērbu; trans.
1.Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku).
PiemēriJēkabs Ernests, kārtīgi saģērbts un saķemmēts, sēdēja uz gultas malas un raudzījās sienā.
1.1.Uzģērbt (vairākus apģērba gabalus).
PiemēriVelk griezīgs vējš. Visa bagātība saģērbta, bet auksti, briesmīgi auksti.
Avoti: 7-1. sējums