plukt
plukt parasti 3. pers., plūk, pag. pluka; intrans.
1.Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
Piemēri«Es gribētu nomazgāt rokas,» viņš sacīja, aplūkojis plaukstas, kas bija kļuvušas gandrīz pelēkas, laikam saslapušie cimdi plūkā.
- «Es gribētu nomazgāt rokas,» viņš sacīja, aplūkojis plaukstas, kas bija kļuvušas gandrīz pelēkas, laikam saslapušie cimdi plūkā.
- Kreisās kājas zeķe sievai līdz pat potītei bija tumši sarkana!.. «Virtuvē uz čības drusku uzlija ūdens. Odere laikam mazliet plūk.»
1.1.Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
Piemēri..krāsas.. labi neturoties, neieēdoties drānā un.. plūkot.
- ..krāsas.. labi neturoties, neieēdoties drānā un.. plūkot.
2.Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriPavasarī govīm plūk spalva.
- Pavasarī govīm plūk spalva.
3.pareti Tikt apdedzinātam, piemēram, karsta šķidruma, kodīgas vielas iedarbībā (par ķermeņa daļu).
PiemēriMan plūk kājas šinī ūdenī, jāpielej auksts klāt.
- Man plūk kājas šinī ūdenī, jāpielej auksts klāt.
- No sārma rokas plūk.
Avoti: 6-2. sējums