plūkt
plūkt plūcu, plūc, plūc, pag. plūcu; trans.
1.Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
PiemēriPlūkt augļus.
Stabili vārdu savienojumiPlūkt laurus.
1.1.Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
PiemēriPlūkt zosij spalvas.
2.parasti 3. pers. Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
PiemēriGovīm atgriezās piens. Tās atkal plūca zāļi un vairs neskatījās ūdeņainām acīm debesīs un neīdēja.
Stabili vārdu savienojumiPlūkt matus (arī aiz matiem, bizes, aiz bizēm).
Avoti: 6-2. sējums