plūkties
plūkties plūcos, plūcies, plūcas, pag. plūcos; refl.; sar.
1.Kauties. Arī strīdēties.
Piemēri..[tirgū] var iekulties vēl kādā ķezā,.. kad sāk iereibušie plūkties..
1.1.Kauties (par dzīvniekiem).
PiemēriRudeņos pāri koku galotnēm ķērkdami un plūkdamies griežas melni kovārņu bari.
Avoti: 6-2. sējums