plunkšķēt
plunkšķēt parasti 3. pers., plunkšķ, pag. plunkšķēja
plunkšēt parasti 3. pers., plunkš, pag. plunkšēja; intrans.; retāk
Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriŪdenī plunkšķ akmeņi.
Avoti: 6-2. sējums