plunkšķis
plunkšķis -ķa, v.
Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
PiemēriAiru plunkšķi.
- Airu plunkšķi.
- Ūdens plunkšķis.
- Aiz klēts abi atsēdās dīķa malā. Izbiedēta varde ar skaļu plunkšķi ielēca ūdenī..
- Un zirgs cienīgi brien kā kungs. Pēc tam, nodūris galvu, piebāž purnu pie ūdens, it kā gribēdams saost, cik apakšā dziļš, ar milzīgu plunkšķi metas peldus..
- ..makšķere jāiemet.. tik klusi kā elpas pūtiens. Nekādu plīkšķu un plunkšķu.
Avoti: 6-2. sējums