plunčāties
plunčāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos
plunčoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
Piemēri..meičas.. nevairīdamās un nedrebinādamas brida viļņojošā jūrā, kur citas jau plunčājās.
- ..meičas.. nevairīdamās un nedrebinādamas brida viļņojošā jūrā, kur citas jau plunčājās.
- Gar krastmalu viļņos.. plunčājās atpūtnieki.
- Elza iedomājās, cik skumji sēdēt krastā, kad citi plunčojas un šļakstās..
- pārn. Kuras pavards, vārās ūdens, un māte plunčojas ap veļas trauku pa garaiņiem.
- pārn. ..ar zvejnieku traleriem un motorlaivām esmu plunčājies pa Rīgas jūras līci.
- pārn. Marta remdenās saules atkusušie stari laiski plunčājās pa ūdens virsu.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriBet zosis un zoslēni.. gāja lejā upītē dzert un plunčāties.
- Bet zosis un zoslēni.. gāja lejā upītē dzert un plunčāties.
- Putni peldēja, plunčājās, bet pēc tam nira ūdenī.
Avoti: 6-2. sējums