Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plunkšķiens
plunkšķiens -a, v.
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → plunkšķēt.
PiemēriSkaļš plunkšķiens upē.
Avoti: 6-2. sējums