plunkšķēt
plunkšķēt parasti 3. pers., plunkšķ, pag. plunkšķēja
plunkšēt parasti 3. pers., plunkš, pag. plunkšēja; intrans.; retāk
Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriŪdenī plunkšķ akmeņi.
- Ūdenī plunkšķ akmeņi.
- Ezerā plunkšķ.
- Plunkšķēdama seklumā iekrita spīdīga zivtiņa.
- Airiem plunkšot, nevarēja sadzirdēt, ko viņš runāja..
- ..sāka plunkšķēt ūdens. Puikas mazgāja kājas.
Avoti: 6-2. sējums