noasiņot

noasiņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.

1.Zaudēt ļoti daudz asiņu. Arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve.

PiemēriImša laikam bija stipri noasiņojis, jo visā augumā sajuta neparastu nogurumu un smagumu.

Imša laikam bija stipri noasiņojis, jo visā augumā sajuta neparastu nogurumu un smagumu.
Tas, ka dzīvība ir cieši saistīta ar asinīm, ka noasiņojis cilvēks vai dzīvnieks iet bojā, neradīja šaubas jau vissenākajos laikos.
pārn. ..puika - kā pavasarī te [bērzam] sulas tecināja, lāsteku izrāvis, bet caurumu aizmirsis aizsist, koks par velti lai noasiņo.
pārn. Karstām, mierīgām lāsēm sveķi nāk - koka asinis, koka sviedri. Tā gadu pēc gada noasiņo priedes, egles un ciedri.

Stabili vārdu savienojumiSirds noasiņo (biežāk asiņo).

Sirds noasiņo (biežāk asiņo) idioma — Saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.

1.1.pārn. Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).

PiemēriPēc pēdējā uzbrukuma ienaidnieks bija izlietojis visus savus munīcijas krājumus, stipri noasiņojis un kļuvis rāms.

Pēc pēdējā uzbrukuma ienaidnieks bija izlietojis visus savus munīcijas krājumus, stipri noasiņojis un kļuvis rāms.
No aizmugures uz fronti soļoja dzīvie un veselie, papildinājums noasiņojušiem pulkiem.
Pēc Maskavas kaujām, kad divīzija bija stipri noasiņojusi, mēs aizgājām atpūtā..

2.parasti 3. pers.; pareti Pārklāties, piesūkties ar asinīm.

PiemēriNoasiņojis apģērbs.

Avoti: 5. sējums