noārdīties
noārdīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
2.Tikt izšķīdinātam, aizskalotam u. tml. (piemēram, par iežiem).
PiemēriIeži noārdās.
3.biol. Refl. → noārdīt3. Tikt noārdītam.
PiemēriUzglabāšanas laikā [dārzeņiem] sadalās un daļēji zūd vitamīni, noārdās arī olbaltumvielas, izveidojot aminoskābes.
Avoti: 5. sējums