noara
noara -as, s.
1.Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu.
PiemēriNogāžu lejasdaļā ilgstoši kultivētiem apvidiem raksturīgas augstas noaru kapes, kurās uzkrājušās no nogāzēm sanestās augsnes masas.
2.Uzarta augsnes virsējā kārta.
PiemēriNākošā rītā muižas laukos neparasts klusums... vakar pamestie arkli spīdēja noarās.
Avoti: 5. sējums