noārdīt
noārdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
PiemēriNoārdīt piedurkni.
2.Ārdot nojaukt, likvidēt. Arī nopostīt.
PiemēriNoārdīt veco māju.
2.1.Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) — piemēram, par ūdeņiem.
PiemēriUpes noskalo, izskalo, šķīdina, tas ir, noārda, erodē savā ceļā sastaptos iežus.
3.parasti 3. pers.; biol. Iznīcināt (piemēram, vielu, audus), pārmainot (to) struktūru (piemēram, par vielām, starojumu, bioloģisku procesu).
Piemēri..ūdensziedu sakņu izdalījumi stimulē mikroorganismu vairošanos, bet tie stāvošos ūdeņos noārda organiskās vielas.
4.Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā).
PiemēriKad vecā kārtība noārdāma, tad jaunajai paaudzei allaž bijis lemts iet cietējas ceļu.
Avoti: 5. sējums