Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noārdēt
noārdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.novec. Norūdīt (metālu, tā izstrādājumu).
PiemēriNoārdēt dzelzi.
  • Noārdēt dzelzi.
  • Noārdēt zobenu.
2.poēt. Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
PiemēriSavdabīgi ir viņa [gleznotāja] zvejas veči plašajos audeklos - jūras vēju noārdēti,.. kolorīti, žirgti, bez vecuma gaudenības.
  • Savdabīgi ir viņa [gleznotāja] zvejas veči plašajos audeklos - jūras vēju noārdēti,.. kolorīti, žirgti, bez vecuma gaudenības.
  • Kur tu esi, kara draudze vecā? Kur jūs esat, vecie puikas, svina krusas noārdēti..
  • pārn. Šie vārdi, sāpju sāpēs noārdēti, No viņām dienām atkal dvēs'lē [dvēselē] skan.
2.1.Padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) – par sauli, vēju.
Piemēri..vecais laivinieks.. savilka vēja noārdētos vaigus simt krunkās..
  • ..vecais laivinieks.. savilka vēja noārdētos vaigus simt krunkās..
Avoti: 5. sējums