noasiņot
noasiņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Zaudēt ļoti daudz asiņu. Arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve.
PiemēriImša laikam bija stipri noasiņojis, jo visā augumā sajuta neparastu nogurumu un smagumu.
Stabili vārdu savienojumiSirds noasiņo (biežāk asiņo).
1.1.pārn. Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
PiemēriPēc pēdējā uzbrukuma ienaidnieks bija izlietojis visus savus munīcijas krājumus, stipri noasiņojis un kļuvis rāms.
2.parasti 3. pers.; pareti Pārklāties, piesūkties ar asinīm.
PiemēriNoasiņojis apģērbs.
Avoti: 5. sējums