noaugt
noaugt -augu, -audz, -aug, pag. -augu; intrans.
1.parasti 3. pers. Pārklāties (ar augošiem augiem, to daļām) — piemēram, par vietu, citiem augiem.
PiemēriAr mežiem noauguši kalni.
1.1.Kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi).
Piemēri..mājiņas tā noaugušas vīnstīgām, ka baltas lūkojas vienīgi logu kontūras.
2.Pārklāties ar (parasti nekoptu) bārdu, matiem. Kļūt tādam, kam ir (parasti nekopta) bārda, mati.
Piemēri..Dēdiņš.. nogrābsta ar pirkstiem zodu, kas noaudzis ar retas bārdeles sariem.
2.1.Pārklāties ar (parasti garu, pinkainu) apmatojumu, apspalvojumu.
PiemēriTie ir jaki.. Dižie, ar garu, pinkainu spalvu noaugušie dzīvnieki augu gadu ganās savvaļā.
3.parasti 3. pers. Izaugt, parasti labi, skaisti, tā, kā vajag (par augiem).
PiemēriZelmiņa: Bijām ar Līzi pļavā purenos [purenēs]. Ir gan šopavasar noauguši: kāti kā īkšķi un ziedi tādi kā dūres.
3.1.Izaugt, saaugt (gar ko, kur, parasti cieši citam pie cita) — par augiem.
Piemēri..kārkli un alkšņi.. bija noauguši gar krastiem blīvi un necaurejami kā dzīvžogs.
3.2.Izaugt (parasti uz leju, līdz zemei) — par auga daļu, parasti zaru.
Piemēri..eglei ilgajā un gausajā mūžā vairums zaru noauguši lejup..
4.parasti divd. formā: noaudzis. Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
PiemēriSpēcīgi noaudzis vīrs.
Avoti: 5. sējums