atrofēties
atrofēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; reti
1.Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
PiemēriParalizētie muskuļi izdilst (atrofējas), pie tam nepilnīgi paralizētie.. atrofējas daļēji, bet pilnīgi paralizētie - pavisam.
1.1.pārn. Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām).
PiemēriPusbadā, nemitīgā darbā un nogurumā [Kaijām] pamazām atrofējas visas garīgās intereses. Tikai retām reizēm avīzes numurs nejauši pagadās rokās.
Avoti: 1. sējums