noreibt
noreibt -reibstu, -reibsti, -reibst, pag. -reibu; intrans.
1.Nokļūt, parasti stipra, reibuma stāvoklī (parasti alkoholisku vielu iedarbībā). Apreibt (1).
PiemēriKandils noreiba ātri.. Salīcis viņš kūkoja, šļupstēja nesaprotamus vārdus un ņēma pretī Plandera pasniegtās šņabja glāzes.
- Kandils noreiba ātri.. Salīcis viņš kūkoja, šļupstēja nesaprotamus vārdus un ņēma pretī Plandera pasniegtās šņabja glāzes.
- Viņa nebija radusi dzert, tālab vakar vakarā ātri un stipri noreiba..
- ..Ignats ielēja sev un karafes kaklu pacēla arī virs Ratnieka glāzītes, bet tas, jau pagalam noreibis, dzert vairs nespēja..
1.1.Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
PiemēriJasmīni [jasmīni] mācītāja mājas priekšā iztvaikoja tādu smaršu, ka varēja noreibt.
- Jasmīni [jasmīni] mācītāja mājas priekšā iztvaikoja tādu smaršu, ka varēja noreibt.
- Kad neredzīgais kļūst redzīgs un ierauga gaismu, viņam noreibst galva.
Stabili vārdu savienojumiAcis noreibst (arī apreibst).
- Acis noreibst (arī apreibst) idioma — Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
1.2.Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
PiemēriViņš noreiba no asajām sāpēm.
- Viņš noreiba no asajām sāpēm.
2.Sajūsmināties, aizmirsties. Apreibt (2).
PiemēriEs noreibu no liela prieka. Visu es redzēju kā caur krāsainu miglu, it kā pa sapņiem.
- Es noreibu no liela prieka. Visu es redzēju kā caur krāsainu miglu, it kā pa sapņiem.
- Pie manis nāca pieskandināt šampanieša glāzes.., ievērojami mākslinieki lūdza dejot. Es noreibu aiz laimes..
Stabili vārdu savienojumiGalva noreibst (arī apreibst).
- Galva noreibst (arī apreibst) — Saka, ja cilvēks noreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas).
Avoti: 5. sējums