pagrimt
pagrimt -grimstu, -grimsti, -grimst, pag. -grimu; intrans.
1.Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nosedz, pārņem.
PiemēriĶermenis pagrima zem ūdens..
- Ķermenis pagrima zem ūdens..
1.1.Mazliet, daļēji iegrimt.
PiemēriSlēpes te pagrima mīkstajā kārtā, bet garozu nesalauza - slīdēja klusi un līgani kā pa taukiem.
- Slēpes te pagrima mīkstajā kārtā, bet garozu nesalauza - slīdēja klusi un līgani kā pa taukiem.
2.Morāliski degradēties, panīkt, pasliktināties.
PiemēriTikumiski pagrimt.
- Tikumiski pagrimt.
- Nedrīkstēja pieļaut, ka kāds no viņiem pazustu, pagrimtu, sāktu dzert..
- Vairākas dienas [pēc iedzeršanas] meitene bija ļoti nomāktā garastāvoklī. Viņa iedomājās sevi esam pagrimušu un kautrējās sastapties ar Aldi.
- Pa paradumam.. viņš pafilozofēja. Ir laiki, kad cilvēce pagrimst. Piemēram, kā tagad [buržuāziskajā Latvijā]. Meli, naids, nemiers, sāpes, asinis.
2.1.Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
PiemēriStikla ekspozīcija [izstādē] šoreiz pārāk fragmentāra, koka nav vispār, tomēr negribētos tā uzreiz deklarēt, ka šīs nozares ir galīgi pagrimušas..
- Stikla ekspozīcija [izstādē] šoreiz pārāk fragmentāra, koka nav vispār, tomēr negribētos tā uzreiz deklarēt, ka šīs nozares ir galīgi pagrimušas..
Avoti: 6-1. sējums