Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pagriezties1
pagriezties [pagriẽzties] -griežos, -griezies, -griežas, pag. -griezos; refl.
1.Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
PiemēriPagriezties sānis.
  • Pagriezties sānis.
  • Pagriezties prom.
  • Pagriezties nost no loga.
  • Pagriezties pa kreisi.
  • Pagriezties un soļot tālāk.
  • Zirgs pagriežas pa labi.
  • Barons pagriezās, piegāja pie loga un skatījās laukā..
  • Zaldāts paliek uz ceļa, stāv, skatās pakaļ ratiem, tad pagriežas, aiziet pa ceļu.
  • ..rota pārgāja pāri tiltam un vēlreiz pagriezās uz ziemeļiem.
  • ..Baiba pagriežas atpakaļ un atzinīgi pasmaida..
Stabili vārdu savienojumiLaiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ.
1.1.Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
Piemēri«Tēvocis ir klāt,» Ģirts atrāvās no loga un satraukts pagriezās pret māti.
  • «Tēvocis ir klāt,» Ģirts atrāvās no loga un satraukts pagriezās pret māti.
  • Upmalā pie maza atvariņa sēdēja vīrs ar makšķeri. Tas pagriezās uz viņas [nācējas] pusi.
  • ..tie, kuri sēdēja ar mugurām pret durvīm, pagriezās. Visu skati tagad bija pievērsti nācējai.
1.2.Tikt pagrieztam (pret ko, uz ko u. tml.) – parasti par acīm, seju, galvu. Tikt pagrieztam (kādā virzienā).
PiemēriĒrglis atkal bija ietīts bešmetā, bet melnās bezdibeņa acis tagad bieži pētījoši pagriezās pret debess zilumiem.
  • Ērglis atkal bija ietīts bešmetā, bet melnās bezdibeņa acis tagad bieži pētījoši pagriezās pret debess zilumiem.
  • ..sejas pagriezās pret priekšistabas durvīm.
  • Vēl tramīgāk.. Uz durvīm pagriezās galvas.
  • Visu skatieni pagriezās uz tēvu..
Stabili vārdu savienojumiSkatiens (arī skats) pagriežas.
1.3.Par priekšmetiem.
Piemēri..braucam pa pazemes upi... Laiva asi pagriežas kādā līkumā..
  • ..braucam pa pazemes upi... Laiva asi pagriežas kādā līkumā..
  • ..laivas priekšgals pagriezās uz otra krasta pusi..
  • Buldozers pagriezās pret kopmītnes ēku un sāka velties tai virsū.
1.4.Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriPagriezties lejup pa taciņu.
  • Pagriezties lejup pa taciņu.
  • No baltā skolas nama puses šurp pagriežas pajauna sieviete.
  • Pa izpļauto celiņu viņi pagriezās ārā no birzes.
  • Izmetis vēl labu riņķi pa ezeru, Ģirts pagriezās atpakaļ uz salu.
1.5.Par transportlīdzekli.
PiemēriMazais autobuss no bedrainas šosejas strauji pagriežas pa labi uz vēl bedraināku.. zemesceļu..
  • Mazais autobuss no bedrainas šosejas strauji pagriežas pa labi uz vēl bedraināku.. zemesceļu..
  • Atkal ierūcās motors, un mašīna pagriezās uz pilsētas pusi.
1.6.Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) – par vēju.
PiemēriSacēlās vējš, kas vēlāk pagriezās ziemeļos un izvērtās vētrā.
  • Sacēlās vējš, kas vēlāk pagriezās ziemeļos un izvērtās vētrā.
1.7.Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
Piemēri..ceļš spēji pagriezās pa labi..
  • ..ceļš spēji pagriezās pa labi..
  • Celiņš meta vairākus līkumus, gan strauji pagriezdamies uz labo, gan kreiso pusi.
  • ..upe asā līkumā pagriezās pret ziemeļiem un nemierīgi trauca pa akmeņaino gultni.
1.8.Izmainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus.
PiemēriDivpadsmitos pulkstenis nozvanīja, bet Aigars pagriezās uz otriem sāniem un gulēja tālāk.
  • Divpadsmitos pulkstenis nozvanīja, bet Aigars pagriezās uz otriem sāniem un gulēja tālāk.
  • Ieva pagriežas uz muguras, gari nopūšas un dziļi elpo.
  • Arvīds bija pagriezies uz vieniem sāniem un tagad vēroja Ivas profilu.
1.9.pārn. Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) – par laikposmu, laikapstākļiem.
Piemēri..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
  • ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
1.10.pārn. Izmainīties un pievērsties (kam citam) – piemēram, par domām, sarunām.
Piemēri..saruna atkal kaut kā pagriezās uz naudu. «Par atlikušo naudu laikam iepirksieties?»
  • ..saruna atkal kaut kā pagriezās uz naudu. «Par atlikušo naudu laikam iepirksieties?»
  • Valodas pagriezās uz citām lietām.
1.11.pārn. Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
Piemēri..dzīve nepārprotami bija pagriezusies uz labo pusi. Viss, pie kā viņš pēdējā laikā ķērās klāt, viņam izdevās.
  • ..dzīve nepārprotami bija pagriezusies uz labo pusi. Viss, pie kā viņš pēdējā laikā ķērās klāt, viņam izdevās.
  • «Es nezinu, kā vēl viss pagriezīsies, bet man laikam vajadzēs uzņemties sekretāra pienākumus...»
  • «Ja liktenis būtu pagriezies citādi, Kārlis varbūt mācītos augstās skolās..»
2.parasti 3. pers. Refl. → pagriezt [1] (1). Tikt pagrieztam.
PiemēriAtslēga durvīs klusi pagriezās, skolotāja ielika to kabatā..
  • Atslēga durvīs klusi pagriezās, skolotāja ielika to kabatā..
  • Pilsētas ziņu birojs.. aizņemts. Desmit... divdesmit reižu caurspīdīgā ripa pagriežas..
  • Instinktīvi nospiedās bremzes pedālis, stūre pagriezās pa labi.
3.parasti 3. pers.; reti Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
PiemēriSniegs un grants, un ietrunējuša koka šķēpeles pagriežas gaisā un spraukšēdamas cērtas pret ierakumu abās pusēs.
  • Sniegs un grants, un ietrunējuša koka šķēpeles pagriežas gaisā un spraukšēdamas cērtas pret ierakumu abās pusēs.
4.reti Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko.
Piemēri..tur kādreiz varējām ar Alvi papumpēt ūdeni, ja lielie kur tālāk pagriezušies.
  • ..tur kādreiz varējām ar Alvi papumpēt ūdeni, ja lielie kur tālāk pagriezušies.
  • Vai, kā viņa to [balināmo audeklu dārzā] tā bij aizmirsusi! Viena pati mājās, kur gadās pagriezties - katrs staigulis var aiznest!
Avoti: 6-1. sējums