Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pagrimt
pagrimt -grimstu, -grimsti, -grimst, pag. -grimu; intrans.
1.Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nosedz, pārņem.
PiemēriĶermenis pagrima zem ūdens..
1.1.Mazliet, daļēji iegrimt.
PiemēriSlēpes te pagrima mīkstajā kārtā, bet garozu nesalauza - slīdēja klusi un līgani kā pa taukiem.
2.Morāliski degradēties, panīkt, pasliktināties.
PiemēriTikumiski pagrimt.
2.1.Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
PiemēriStikla ekspozīcija [izstādē] šoreiz pārāk fragmentāra, koka nav vispār, tomēr negribētos tā uzreiz deklarēt, ka šīs nozares ir galīgi pagrimušas..
Avoti: 6-1. sējums