Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pagrīdnieks
pagrīdnieks -a, v.
pagrīdniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
PiemēriVecākais brālis Kārlis ir pagrīdnieks komunists. Viņš iesaista arī Austru pagrīdes organizācijā.
Avoti: 6-1. sējums